Research

Pētījums par jauniešu līdzdalību brīvprātīgo darbā tika veikts nevalstiskajā organizācijā biedrībā „Jaunatnes Čemodāns”. Biedrība “Jaunatnes Čemodāns” ir Rēzeknes pilsētas bērnu un jauniešu neformālās izglītības jaunatnes platforma, kas organizē bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, ka arī veicina jauniešu līdzdalības aktivizēšanu pilsētā. Tas tiek panākts оrganizējоt un piedalоties dažādоs prоjektоs, pieredzes apmaiņas seminārоs, mācību braucienоs, festivālоs, fоrumоs, kоnferencēs. Biedrība strādā arī citā virzienā – jauniešu biedrību, neformālās izglītības iestāžu un jaunatnes darba speciālistu saiknes veidošanā, ar mērķi attīstīt un pilnveidot darbu ar bērniem, jauniešiem un veidot konstruktīvu dialogu ar sabiedrību, reliģiskām organizācijām. Biedrībа аktuаlizē un pоpulаrizē aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā аrī piedаlās pilsоniskās sаbiedrības аttīstībā.  Biedrības dibinātāji ir aktīvi, radoši un iniciatīvām bagāti cilvēki, kuriem ir pieredze darbā ar jauniešiem un programmā „Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kas arī ļoti labi pārzina neformālās izglītības metodes. Biedrību apmeklē Rēzeknes pilsētā dzīvojošie bērni un jaunieši vecumā no 10 līdz 30 gadiem.
Tika izpētīta biedrības „Jaunatnes Čemodāns” dokumentācija, tika konstatēts, ka biedrības darbs ir atzinīgi novērtēts arī Latvijas līmenī. Izglītības un zinātnes ministrijas konkursa "Darbs ar jaunatni 2014" apbalvošanas ceremonijā biedrība „Jaunatnes Čemodāns” ieguva pirmo vietu nominācijā "Straujākais lēciens jaunai jaunatnes organizācijai". Kā arī 2015. gadā ''Jaunatnes Čemodāns'' ieguva nomināciju „Rēzeknes pilsētas jauniešu virzītājspēks” Rēzeknes pilsētas jauniešu foruma „Iedvesmo Rēzekni” ietvaros. Biedrība brīvprātīgo godināšanās ceremonijā saņēma “Gada brīvprātīgais 2017” goda zīmi, ko organizēja NVA, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Jaunatnes padome un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, u.c. Pētot biedrības darbību, var secināt, ka neskatoties uz to, ka biedrība darbojas nepilnus 5 gadus, tās darbība ir augsti novērtēta un atzīta ne tikai vietējā līmenī, bet arī Latvijā.

Pētījumā piedalījās jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kas ir biedrības “Jaunatnes Čemodāns” dalībnieki un ārzemju brīvprātīgie. Kopumā pētījumā piedalījās 30 biedrības „Jaunatnes Čemodāns” dalībnieki (jaunieši) un 30 ārzemju brīvprātīgie.

2018.gada aprīlī tika veikta nevalstiskās organizācijas – biedrības „Jaunatnes Čemodāns” dalībnieku – jauniešu aptauja, lai noskaidrotu jauniešu domas par līdzdalību, kā viņi līdzdarbojas ārzemju brīvprātīgo projektā, kādi faktori pilnveido viņu efektīvu līdzdalību nevalstisko organizāciju darbā.

            Anketās ievaddaļā tika iegūta informācija par respondentu dzimumu, vecumu un izglītību. Anketēšanā piedalījās 30 biedrības “Jaunatnes Čemodāns” jaunieši, kuri mācās vidusskolas posmā, vai arī studē universitātē. Visas aizpildītas aptaujas atzītas par derīgām.

            Anketu veido 11 jautājumi. Izdevās noskaidrot iemeslus, kāpēc un cik bieži jaunieši iesaistās nevalstiskās organizācijās darbā, kur būtu visērtāk saņemt informāciju par aktivitātēm, ka arī kā viņi novērtē savu līdzdalību, un  kādus ieguvumus sniedz viņu līdzdalība Eiropas brīvprātīgo darba projektā. Arī izdevās noskaidrot faktorus, kas sekmē jauniešu līdzdalību nevalstiskajā organizācijā. Tika noskaidrots viedoklis par angļu valodas pilnveidošanu projekta ietvaros. Tika noskaidots, vai jaunieši saprot jēdzienu „līdzdalība”.

  Tika uzzinātas jauniešu domas par līdzdalības izpratni. Analizējot jauniešu sniegtās atbildes, tika apkopoti 6 dominējošie skaidrojumi 

Jauniešu aptaujas atbilžu apkopojums

Nr.p.k.	Jauniešu līdzdalība	Sniegto atbilžu skaits
1.	Iesaistīšanas process.	4
2.	Darbs kopā komandā, kādas problēmas risināšanai.	11
3.	Aktīva iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē.	3
4.	Aktīva dalība dažādos pasākumos un aktivitātes.	7
5.	Palīdzības sniegšana citiem.	3
6.	Iespējas.	2

  Apkopojot visas atbildes, var secināt, kā atbildēs dominē sekojoši vārdi un vārdu savienojumi: iesaistīšanās process, darbs komandā, palīdzēt, gūt pieredzi, iesaiste projektā, vēlme, iespējas. Apkopojot visas sniegtās atbildes, noteicām 5 nozīmīgākos jauniešu līdzdalības skaidrojumus jauniešu izpratnē. Kā redzam, visvairāk (11) atbildēs bija norādīts, „darbs kopā komandā, kādas problēmas risināšanai”. Otrā nozīmīgāka atbilde bija „aktīva dalība pasākumos un aktivitātēs” (7), bet trešā jauniešu vērtējumā bija „aktīva iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē” (3) un „palīdzības sniegšana citiem” (3). 2 respondenti arī minēja, ka jauniešu līdzdalība ir iespējas.

Jauniešu anketas jautājums „Kāpēc Jūs iesaistāties nevalstiskās organizācijas (biedrība ’’Jaunatnes Čemodāns’’) darbā?” parādījā, kas veicina jauniešu iesaistīšanos biedrības darbā. Respondenti minēja vairākus viņiem nozīmīgus iemeslus. Visvairāk respondentu (13) norādīja, ka nāk uz nevalstisko organizāciju, jo ir iespēja satikt Eiropas brīvprātīgos, kā arī piedalīties viņu rīkotajos pasākumos, piemēram, valodas nodarbībās, starpkultūru pasākumos, mācību braucienos un semināros, radošajās aktivitātēs, u.c. aktivitātēs, 9 respondenti atzīmēja, ka iesaistās biedrības darbā, jo ir iespēja piedalīties vai organizēt jauniešu projektus, vēl viens nozīmīgs iemesls, ko atzīmēja 6 respondenti, ir uzlabot angļu valodas prasmes, kā arī 2 respondenti uzsvēra iemeslu, ka var atrast jaunus draugus un domubiedrus. Iegūtie rezultāti uzskatami ilustrē, ka jaunieši iesaistās nevalstiskās organizācijas – biedrības „Jaunatnes Čemodāns” darbībā, lai darbotos ar ārzemju brīvprātīgajiem, piedalīties projektos un uzlabot angļu valodas prasmes.

Jauniešu anketas jautājums „Kur Tev ir pieejama informācija par iespējam iesaistīties brīvprātīgo darbā nevalstiskajā organizācijā?” norāda uz informācijas par nevalstiskās organizācijas aktivitātēm, nodarbībām un pasākumu pieejamību vairākās vietās. Pētījums parādīja, ka informāciju,  par iespējām iesaistīties brīvprātīgo darbā  nevalstiskajā organizācijā, jaunieši iegūst masu medijos (12 respondenti), no Eiropas brīvprātīgajiem (7 respondenti), no NVO vadītājiem (4 respondenti), sociālajos medijos (3 respondenti), skolā (3 respondenti), kā arī afišās (1 respondents). Tomēr informācijas pieejamība vairākos resursos negarantē jauniešu aktīvu līdzdalību pasākumos.

Uz jauniešu anketas jautājumu „Vai līdzdalība Eiropas projektos (piem. Eiropas brīvprātīgo darbā) pilnveido Jūsu angļu valodas zināšanas?” pilnīgi visi respondenti sniedza pozitīvu atbildi (30 respondenti atzīmēja atbildi jā). Vairāki respondenti atzīmēja, ka, komunicējot ar brīvprātīgajiem no citām valstīm, lielākoties tiek izmantota angļu valoda, un tā ir laba iespēja izmantot valodu dzīvē, izteikt savas domas, diskutēt par dažādām tēmām. Komunikācija ar citu valstu pārstāvjiem pilnveido esošās zināšanas un sarunvalodu, jo ikdienā angļu valoda netiek izmantota un aizmirstas. Daži no respondentiem arī noradīja, ka zūd bailes runāt un kļūdīties, tiek paplašināts vārdu krājums. Līdzdalība Eiropas brīvprātīgo darbā pilnveido jauniešu angļu valodas zināšanas praktiskā veidā, jo pārsvarā jaunieši ir spiesti runāt un domāt angļu valodā, līdz ar to jauniešiem jāpārvar sevi, lai izietu no komforta zonas. Vairāki respondenti atzīmēja, ka pilnveido angļu valodu, ja piedalās konkrētos pasākumos (starpkultūru pasākumi, radošās darbnīcas, valodu nodarbības, u.c.), kuri tiek vadīti angļu valodā. Tiekoties un darbojoties kopīgajos pasākumos ar ārzemju brīvprātīgajiem, jaunieši mēģina runāt angļu valodā, ieklausās citu sarunās, tādējādi attīsta savas valodas prasmes, jo praktizējot valodu, sāk labāk to izprast. Viens no respondentiem arī atzinās, ka līdzdalība projektā deva iespēju komunicēt angļu valodā, uzlabojot to. Pēc respondentu atbildēm un sniegtajiem komentāriem var secināt, ka iesaistīšanās Eiropas projektos ir ļoti nozīmīgs faktors jauniešu līdzdalības veicināšanai un pedagoģiskās darbības vadīšanai nevalstiskajā organizācijā.

Uz jauniešu anketas jautājumu „Kādi ir Jūsu līdzdalības ieguvumi Eiropas brīvprātīgo darbā biedrībā „Jaunatnes Čemodāns”?” jaunieši norādīja vairākus ieguvumus. 20 respondenti norādīja, kā vislielākais ieguvums, ko sniedz līdzdalība brīvprātīgo darbā, ir iespēja attīstīt angļu valodas zināšanas. 6 respondenti arī norādīja uz iespēju piedalīties jauniešu projektos, apgūstot jaunas prasmes un kompetences (2 jaunieši), 1 respondents izskata iespēju pašam piedalīties Eiropas brīvprātīgā darba projektā ārzemēs nākotnē. Var secināt, ka jaunieši izprot, ko gūst no līdzdalības EBD projektā. Jauniešu atbildes sniedz ieskatu, ka nevalstiskās organizācijas darbība ir vērtīga, tā sniedz nozīmīgu atbalstu, kā arī iespējas jauniešu personības attīstībai un pilnveidošanai.

Uz jauniešu anketas jautājumu „Ar kādiem šķēršļiem Jūs esat saskaries(-usies), lai iesaistītos Eiropas brīvprātīgo aktivitātēs?”, respondenti sniedza dažādas atbildes.

9 respondenti atzīmēja, ka nav saskārušies ar šķēršļiem, 6 respondenti norādīja, ka viņiem ir nepietiekamas angļu valodas zināšanas, lai komunicētu un pilnvērtīgi iesaistītos aktivitātēs, 6 respondenti uzsvēra, ka ir pārāk kautrīgi, 3 respondenti, apliecināja, ka ir motivācijas un ietekmes trūkums, kā arī 1 respondents atzīmēja, ka trūkst prezentēšanas prasmju.

Iegūtie dati parāda, ka pastāv daudzi šķēršļi, kas traucē jauniešu iesaistīšanās procesos. Lai mazinātu jauniešu iesaistīšanās procesa šķēršļus, nevalstiskās organizācijas pārstāvji un Eiropas brīvprātīgie savā darbā var aktīvāk iesaistīt jauniešus, kuri uzskata, ka viņi nesaskaras ar šķēršļiem, lai ar savu pozitīvo piemēru mudinātu pārējos uzdrošināties aktīvāk līdzdarboties un iesaistīties pasākumos. Jaunieši, kuri aktīvi piedalās aktivitātēs, ir drošāki un ir iepazinušies ar ārzemju brīvprātīgajiem, kā arī var rādīt piemēru pārējiem jauniešiem. Redzot pozitīvo piemēru, pozitīvas emocijas, interesantas aktivitātes, pasīvākie un klusākie jaunieši mēģinās iziet no komforta zonas un spert pirmos soļus, savu baiļu un citu bažu pārvarēšanai, jo dažiem tas var būt vesels izaicinājums. Izmantojot ārzemju brīvprātīgo valodas zināšanu resursus, brīvprātīgie organizē interaktīvas svešvalodas nodarbības, lai mazinātu valodas barjeru starp organizāciju un jauniešiem, kā arī valodu nodarbības palielina jauniešu pārliecību angļu valodas lietošanā.

No iegūtajiem datiem var secināt, ka NVO darbiniekiem, kā arī EBD brīvprātīgajiem, jārada atbilstoši apstākļi jauniešu iniciatīvas un motivācijas paaugstināšanai.

Jauniešu anketas jautājums „Kādos pasākumos/ aktivitātes Jūs piedalītos un līdzdarbotos labprāt biedrībā „Jaunatnes Čemodāns”?” tika uzdots, lai uzzinātu jauniešu intereses un vajadzības. Visi respondenti izvēlējās 2 atbildes – piedalīties angļu valodas nodarbībās un projektu izstrādē un realizēšanā, kas norāda uz jauniešu ieinteresētību. Atbildes uzskatāmi ilustrē, cik šīs aktivitātes ir ļoti aktuālas jauniešiem un varētu būt par pamatu jauniešu līdzdalības veicināšanai nevalstiskajā sektorā. 

Jauniešu anketas pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka nevalstiskās organizācijas – biedrības „Jaunatnes Čemodāns” pedagoģiskā darbība ir vērtīga, jo tā atbalsta jauniešu personības attīstību un pilnveidošanu ar projekta un angļu valodas palīdzību, kas ir ļoti būtiskā mūsdienās.

  Eiropas brīvprātīgo anketēšanas rezultātu analīze

                2018.gada aprīlī tika veikta ārzemju brīvprātīgo aptauja , lai noskaidrotu, kā Eiropas brīvprātīgie, kuri strādā jaunatnes jomā, izprot jauniešu līdzdalību, kā arī kā viņi veicina jauniešu līdzdalību sava darbā. Anketēšanā piedalījās 30 Eiropas brīvprātīgā darba veicēji.

Eiropas brīvprātīgo aptaujā piedalījās 30 respondenti: 20 sievietes un 10 vīrieši. No tiem 1 respondents ar profesionālo izglītību, 4 respondenti ar vidējo izglītību, 18 respondenti ar bakalaura grādu un 7 respondenti ar maģistra grādu. 25 respondenti pārstāv nevalstiskās organizācijas un 5 respondenti pārstāv pašvaldības iestādes. Ārzemju brīvprātīgie pārstāv tādas valstis, ka Spānija, Armēnija, Portugāle, Slovākija, Rumānija, Francija, Vācija, Polija, Gruzija, Itālija un Slovēnija.

Ar jautājumā „Kas Jūsuprāt ir līdzdalība?” tika uzzināts ārzemju brīvprātīgo viedoklis par līdzdalības jēdzienu. Viņu sniegtās atbildes tika iztulkotas no angļu valodas. Apkopojot sniegtās atbildes, var izvirzīt 5 galvenos jauniešu līdzdalības skaidrojumus ārzemju brīvprātīgo izpratnē :

Nr.p.k.	Jauniešu līdzdalība	Sniegto atbilžu skaits
1.	Dažādu aktivitāšu un pasākumu rīkošana jauniešiem (piemēram, valodu, sporta, mūzikas u.c. nodarbības, radošās darbnīcas), veicinot viņu motivāciju piedalīties un būt aktīviem sabiedriskajos procesos.	14
2.	Darbs sevis attīstīšanai, gūstot jaunas zināšanas, prasmes, kompetences, pieredzi, kā arī daloties ar to ar citiem.	4
3.	Process, kas ļauj jauniešiem darīt un attīstīties kopā, attīstīt citus, kā arī darīt sabiedrības kādā projekta ietvaros. Jauniešiem ir iespēja uzņemties atbildību, pašiem atrast problēmas risinājumu.	3
4.	Metodes, darba formas, mācību programmas jauniešiem, kā iesaistīt jauniešus būt aktīviem, iegūt jaunu pieredzi, kļūt zinošākiem, gudrākiem, atvērtiem un veiksmīgākiem. Programmas jauniešu integrācijas un pašattīstīšanās.	3
5.	Veids, kā informēt sabiedrību par problēmām, kā arī veikt pozitīvas izmaiņas.	6

           

Analizējot brīvprātīgo sniegtās atbildes var konstatēt, ka ārzemju brīvprātīgie dziļāk izprot līdzdalības jēdzienu nekā Latvijas jaunieši, kuri piedalījās jauniešu anketēšanā.  5 nozīmīgākos jauniešu līdzdalības skaidrojumus ārzemju brīvprātīgo izpratnē, ka nosakot visvairāk (14) atbildēs bija norādīts „dažādu aktivitāšu un pasākumu rīkošana jauniešiem, veicinot viņu motivāciju piedalīties un būt aktīviem sabiedriskajos procesos”. Otrā nozīmīgāka atbilde bija ‘’veids, kā informēt sabiedrību par problēmām, kā arī veikt pozitīvas izmaiņas’’(6), bet trešā ārzemju brīvprātīgo vērtējumā bija ‘’darbs sevis attīstīšanai, gūstot jaunas zināšanas, prasmes, kompetences, pieredzi, kā arī daloties ar to ar citiem’’ (4). Ārzemju brīvprātīgie arī izprot jauniešu līdzdalību kā „procesu, kas jauniešiem ļauj darīt un attīstīties kopā, attīstīt citus, kā arī darboties sabiedrības labā kādā projekta ietvaros” (3), kā arī „metodes, darba formas, mācību programmas dēļ jauniešiem” (3).

Apkopojot visas atbildes, var secināt, kā dominējošie atslēgvārdi ir: pasākumu rīkošana, sevis attīstīšana, iesaistīšanās process, problēmu risināšana, metodes, mācību programmas, sabiedrība, pieredze.

Anketas jautājumā „Ar kādiem šķēršļiem Jūs esat saskaries (-usies), lai iesaistītu jauniešus Jūsu darbā?” sniegtās atbildes: Iegūtie dati norāda, ka vislielākais šķērslis, ar kuru ārzemju brīvprātīgie sastopas jaunatnes darbā ir neaktīva jaunatne un tās motivācijas trūkums. To norādīja 10 ārzemju brīvprātīgie. 7 respondenti arī atzīmēja, ka nepietiekamas valodas zināšanas arī rada grūtības darbā ar jaunatni. 6 respondenti uzsver, ka nav saskārušies ar šķēršļiem savā darbā. 6 respondenti norāda, ka viņiem trūkst pieredzes darbā ar jaunatni. 1 respondents atzīmēja, ka ir pārāk kautrīgs. Tātad var secināt, kā jauniešu pasivitāte un viņu nepietiekamā motivācija ir viena no aktuālākajam jauniešu problēmām lēmumu pieņemšanas procesos, kas ir saistīti ar sevis, ka personības attīstīšanu, un profesionālo attīstību.   

Uz jautakumu "Kā Eiropas brīvprātīgie veicina jauniešu līdzdalību savā darbā?", visvairāk Eiropas brīvprātīgie minēja, ka organizē dažādus pasākumus un aktivitātes projekta ietvaros, piemēram, stāsta un prezentē savas valsts tradīcijas un kultūru, rīko interaktīvas nodarbības, radošās meistarklases un darbnīcas (deju nodarbības, kulinārijas nodarbības, ģitāras nodarbības, sporta pasākumus, mācību braucienus, u.c.) (15 respondenti), izmanto neformālās izglītības metodes projekta ietvaros (iepazīšanās aktivitātes, ledus laušanas aktivitātes, jauniešu saliedēšanās aktivitātes, uzmundrinošās aktivitātes (Energizer), komandu veidošanas aktivitātes, ideju vētras, starpkultūru vakari, prezentācijas/ uzstāšanās, simulāciju aktivitātes („Dzīvā bibliotēkā”), u.c. (8 respondenti), apmeklē vispārizglītojošas skolas un prezentē iespējas līdzdarboties un piedalīties (3 respondenti), runā angļu valodā, vada aktivitātes, izmantojot angļu valodu (2 respondenti), izveido jauniešu sarakstu ar kontaktiem un personīgi aicina jauniešus piedalīties (2 respondenti). Iegūtie dati liecina, ka Eiropas brīvprātīgie savā darbā iekļauj dažādu aktivitāšu un nodarbību klāstu, kas veicina jaunatnes aktivizēšanu līdzdarboties kopā ar Eiropas brīvprātīgajiem, kā arī iesaistīties nevalstiskās organizācijas darbībā. Izmantojot daudzveidīgus paņēmienus un metodes, brīvprātīgie cenšas ieinteresēt jauniešus, attīstīt viņu prasmes, aktivizēt viņu darbību, attīstīt jauniešu domāšanas un lēmumu pieņemšanas procesu un sadarbības prasmes, kā arī dod viņiem iespēju pilnveidot savas valodas prasmes, pielietojot valodu zināšanas praksē. Var secināt, ka ārzemju brīvprātīgie mazāk uzmanības pievērš informācijas izplatīšanai ar mediju palīdzību, kas arī varētu veicināt jauniešu informētību un stimulētu jauniešu aktivitāti, bet lielāku akcentu viņi liek uz personīgo kontaktu. Var secināt, ka ārzemju brīvprātīgie izmanto daudzveidīgas formas un metodes, lai ieinteresētu  jauniešus par dažādam problēmām un tēmām, kas viņus skar gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, aktivizē viņu darbību, attīsta kritisko domāšanu, kā arī dot iespēju jauniešiem pielietot savas zināšanas praksē.

 

Ar nākama jautājuma palīdzību tika pētīts jauniešu daudzums, kas regulāri piedalās un iesaistās ārzemju brīvprātīgo projekta aktivitātēs.

Jauniešu skaits, kas iesaistās brīvprātīgo aktivitātes ir apmierinošs, bet to skaits varētu būtu arī lielāks. Jāatzīmē, kā Eiropas brīvprātīgajiem jāpievērš lielāka uzmanība, vietējo jauniešu aktivizēšanai. Uzzinot viņu interesējošās tēmas, izpētot viņu intereses, Eiropas brīvprātīgie var izveidot jauniešiem interesējušus pasākumus, ka arī vairāk popularizēt savu darbību masu medijos.

            Nākamajā jautājumā tika pētīta stratēģijas esamība jauniešu līdzdalībai.        

            Vairāk par pusi (17) respondentu, atzīmēja, ka viņiem nav izstrādātās stratēģijas, kā veicināt jauniešu līdzdalību. Tikai 13 respondenti atzīmēja, kā viņiem ir darba stratēģija. Iegūtie dati par 6.jautājumu un 7.jautājumu, parāda, ka stratēģijas izstrāde varētu palīdzēt Eiropas brīvprātīgajiem strukturēt savu darbību, izvērtēt jau sasniegto, parādītu iespējas, ko varētu uzlabot, lai palielinātu jauniešu skaitu brīvprātīgo darbā. Stratēģijas esamība palīdz nodefinēt un izprast darbības virzienus, mērķus, uzdevumus un sasniegtus rezultātus, ļauj saplānot turpmāko darbību. 

Anketas nakamais jautājums bija uzdots, lai uzzinātu, kā ārzemju brīvprātīgie novērtē savu līdzdalību organizacijas darbā. Par jautājuma atbilžu pamatu tika ņemts amerikāņu sociologa Harta R. līdzdalības modelis „Līdzdalības kāpnes”.

            1 respondents norādīja, kā ir spiests piedalīties. Vēl 1 respondents uzsvēra, ka nesaprot, kāpēc ir tur, nejūtas vajadzīgs, kā arī vēl 1 uzsvēra, ka palīdz veikt kādu noteiktu vienkāršu darbību. Balstoties uz līdzdalības modeli „Līdzdalības kāpnes”, var secināt, kā 3 ārzemju brīvprātīgajiem ir zems līdzdalības rādītājs, kas parāda, ka pašiem brīvprātīgajiem nav motivācijas, vēlmes un intereses strādāt. Viņi paši neizrāda iniciatīvu, neuzņemas atbildību aktivitāšu plānošanā un jauniešu iesaistīšanā. Jānorāda, ka, ja Eiropas brīvprātīgie nav motivēti, ir nepieciešams izvērtēt projekta gaitu un aktivitātes kopā ar jaunatnes darbiniekiem un projekta vadītāju, lai uzlabot esošo situāciju. Toties lielākā daļa respondentu, novērtē savu līdzdalību pozitīvi, atrodas uz augstākajiem pakāpieniem, kas veicina lielākus ieguvumus visām iesaistītājām pusēm.

            9 respondenti novērtēja savu līdzdalību augstā līmenī, norādot ka rada idejas un realizē tās kopā ar citiem jauniešiem, kas atbilst „Līdzdalības kāpņu” modeļa augstākajam pakāpienam. Tās nozīmē, kā viņi aktīvi darbojas un  uzņemas dažādas lomas organizācijas darbā, regulāri iesaista jauniešus, darbojas komandā. Praktiski darbojoties un izejot visu procesu no idejas rašanās līdz idejas realizēšanai. 7 respondenti atzīmēja, ka palīdz jauniešiem realizēt viņu intereses (valodas, projekti). 5 respondenti uzvēra, ka mēģina īstenot savas iniciatīvas, gūstot jaunu pieredzi. Brīvprātīgajiem, uzņemoties līdera lomu, ir iespēja izmēģināt savus spēkus un saprast, ko spēj un ko grib, savas stiprās un vājās puses. 4 respondenti, norādīja, ka piedalās aktivitātēs un pasākumos, ko rada un vada biedrības līderi. 2 respondenti atzīmēja, ka sniedz idejas, padomus un komentārus biedrības līderiem.